Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālā struktūrvienība

   29.janvārī Aizputes novada skolu radošie bērni un jaunieši kopā ar saviem skolotājiem piedalījās Aizputes novada skolēnu radošo darbu grāmatas „Ziedu laiks” atvēršanas svētkos Aizputes novadpētniecības muzejā. Krājumu simboliski „atvēra” Aizputes novada domes izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka. Viņa pateicās novada vizuālās mākslas, latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību vadītājām Agritai Faustai un Vitai Valdmanei, kuras ir strādājušas pie darbu atlases, izdevuma  literārā un vizuālā koptēla veidošanas, un aicināja desmit gadus pastāvošo tradīciju turpināt.
   Katrs  pasākuma dalībnieks saņēma grāmatu „Ziedu laiks” un guva gandarījumu par to, ka viņa radošais darbs aizceļos pasaulē, jo šis izdevums tiks izmantots kā Aizputes novada domes prezentācijas materiāls.
   Prieks par padarīto  arī Kandavas LT Cīravas TS 3.kursa audzēknei Valērijai Sonai Galkei.
   Paldies par iespēju piedalīties krājuma tapšanā un atvēršanas svētku sirsnīgo noskaņu!

Spodra Dīķe, latviešu valodas un literatūras skolotāja

-= galerija =-

Tweet

   Visā Latvijā janvārī notika 1991.gada Barikāžu atcerei veltīti pasākumi. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem. Tas bija unikāls Trešās Atmodas nevardarbīgas pretošanās paraugs, kurš parādīja, cik vienoti spēj būt cilvēki, aizstāvot savu valsti, tās neatkarību, nostājoties pretī svešas varas pārspēkam.
   Barikāžu notikumu atceres laikā skolas bibliotēkā audzēkņi, skolotāji un darbinieki varēja aplūkot nelielu izstādi, kura tika izveidota no dažādiem interesantiem materiāliem-grāmatām, foto fragmentiem, personīgām piemiņas lietām. Barikāžu dalībnieka apbalvojuma komplekts, Apliecība par Piemiņas zīmes saņemšanu, kā arī toreiz, pirms divdesmit deviņiem gadiem, barikāžu aizstāvim izsniegtā gāzmaska. Lai veidotos saprotamāks priekšstats par barikāžu laika notikumiem, izstādes apskates laikā jaunieši iepazinās ar stāstījumu par tautas Atmodas laiku, 1991.gada Barikāžu dramatiskākajiem notikumiem ,piedalījās dažās aktivitātēs- jautājumi par dzirdēto un redzēto, kultūrvēsturisko novadu atpazīšana, savas dzimtās vietas noteikšana kartē, gāzmaskas uzvilkšana, skolas darbinieku, barikāžu aizstāvju, atpazīšana  senās bildēs un filmas kadros. Vēstures stundās audzēkņi bija noskatījušies  Z.Vidiņa dokumentālo filmu „Tēvu barikādes ‘’, kā arī varbūt mazāk pazīstamo 1991.gada janvāra dienās tapušo dokumentālo materiālu „Es rakstu tavu vārdu”.
   Paldies visiem, kas palīdzēja veidot izstādi! Paldies skolotājiem un audzēkņiem par vēlmi redzēt, dzirdēt un darīt!

-= galerija =-

Tweet

   Latvijas simtgadei sarūpētā programma „Latvijas skolas soma” turpina priecēt un pārsteigt ar piedāvātajām iespējām noskatīties jaunākās latviešu kino filmas, teātra izrādes, iestudējumus, apmeklēt muzejus, izstādes.
   23 janvārī skolā viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar monoizrādi „Pazudušais dēls”. Šo izrādi aktieris veidojis kopā ar savu dēlu Robertu Vilsonu, kurš sagatavojis iestudējuma dramaturģisko materiālu un darbojas kā režisora asistents. R.Blaumaņa lugas „Pazudušais dēls” un noveles „Pērkoņa negaiss” tekstu sintēze koncentrētā veidā  parāda  sabiedrībā aktuālas problēmas. Izrādē netiek izmantotas dekorācijas, video, skaņu ieraksti, bet šo nosacīto telpu aizņem atsevišķi priekšmeti, rekvizīti, kas palīdz monoizrādē radīt gaismas, krēslas mirkļu noskaņu, spalgu troksni- brīdinājumu par traģiskuma tuvumu. Galvenā auditorija- vidusskolas vecuma jaunieši. Iestudējuma mērķis ir pierādīt, ka mūžsenie jautājumi par bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām, par atbildību un pienākumu pret tuvāko ir nozīmīgi arī mūsdienās.
   Izrāde kā līdzību meklējums, skaidrojums, kas ir drāma, kur meklējams sākums traģēdijai. Skatītājus nedaudz samulsināja neparastais lomu sadalījums. Aktieris darbojas kā režisors un pēc savas izvēles piešķir klātesošajiem lomas, izrādes laikā vēršoties gan pie izvēlētā Krustiņa, gan mātes, pie Ilzes, pats, laiku pa laikam iejuzdamies Krustiņa tēva, gan krodzinieka Iņķa „ādā”, dod mums šo lielisko iespēju izjust, pārdzīvot, šaubīties, cīnīties un zaudēt…

-= galerija =-

Tweet

   9.decembrī  skolas audzēkņiem, skolotājiem un skolas darbiniekiem bija iespēja ar projekta „Latvijas skolas soma” sniegto atbalstu noskatīties režisora Dzintara Dreiberga vēsturisko kara drāmu „Dvēseļu putenis”. Filmas scenārija pamatā ir rakstnieka, latviešu strēlnieka Aleksandra Grīna tāda paša nosaukuma dramatiskais romāns, kuru autors veltījis savu „jauno dienu draugiem, kas mira Tīreļpurvā, un tuviem un tāliem, kam acis sedz brāļu kapu smilts”. Filma ir vēstījums par latviešu karavīru, strēlnieku garo, skaudro kara ceļu laikā no 1914.-1919.gadam, aizkustinošs stāsts par Latvijas brīvības cīnītājiem. Filmas galvenā varoņa Artūra cīņu ceļš, zaudējumi un cerības par brīvu Latviju spēja skatītājus pārliecināt, cik liels spēks ir cilvēka drosme, ticība un mīlestība.

Tweet