Šogad aprit 34 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi, pašaizliedzīgi aizstāvēja mūsu valsts, mūsu mazās LATVIJAS, brīvību no militāristu uzbrukumiem, brīvības, neatkarības un patstāvības pretiniekiem. Ar 1991. gada barikādēm noslēdzās Atmodas laika (1986-1991) nevardarbīgā pretošanās kustība, nereti dēvēta par Dziesmoto revolūciju. Atmodas laika dedzīgās,dvēseliskās dziesmas vienoja cilvēkus, stiprinot drosmi stāties pretī svešās varas pārspēkam un iestāties par savas valsts neatkarību. Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kurās atradās stratēģiski nozīmīgi objekti.
Šajā janvāra notikumu atceres laikā 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais savā uzrunā uzsvēra: “Šodien, pieminot šo nozīmīgo notikumu, mēs ne tikai atceramies pagātni, bet arī stiprinām mūsu apziņu par to, cik svarīgi ir aizsargāt un kopt mūsu valsti. Barikāžu laikā katrs indivīds kļuva par daļu no kopējā spēka, kas cēla mūsu tautu uz neatkarības ceļa- un šī vienotība ir vērtība, kuru mēs nedrīkstam zaudēt arī mūsdienās..”
Janvāris prasīja upurus, piemiņu glabā tauta, skaudras atmiņas - tuvinieki un draugi. Arvien retākas kļūst barikāžu dalīnieku rindas. Laiks neapstājas, gadi aizrit…
Tiem, kuri dzimuši šajā gadsimtā, jāiepazīst barikāžu nozīme no visa, kas saglabāts - no tuvinieku stāstiem, vēsturiskiem kino kadriem, pierakstītām atmiņām.
Nekas nav aizmirsts,
Tikai gadi
Kā sālsgraudi vecas rētas
Uzplēš…
Un janvāra puteņu naktīs,
Kad nevari aizmigt,
Deg atmiņu uguskuri.
1997.gadā Saeima ar likumu 20.janvāri noteica par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.
20.janvārī iedegsim arī savu ugunskuru!





