Laiks neapstājas…

   Šorīt skaitu soļus, ar katru ieelpu un izelpu sajūtu pavasari. Sarunājos ar SAULI, tā ir mana iekšējā skaļā saruna, lai celtu tik noplakušo optimismu. Saules nekad nav par daudz, jo īpaši pēc pelēkās ziemas, kura vēl ar aukstajiem vējiem ķeras katrā stērbelē. Bet izrādās- var būt par daudz. Ultravioletie ,pamodušies no bezdarbības, steidz iedarboties. Skaitu soļus un sarunājos ar zemi, bet naktīs tai salst, vēl salst…
   Pļavā, iepretim skolas logiem, staigā stārķis un skumīgi lūkojas apkārt, uz mazo, tautā dēvēto Sirds dīķīti, uz ceļmalu. Cer atrast sev un savai otrajai pusītei brokastis.
   Atveru skolas durvis. Aiz ikdienā atpazīstamās brīdinājuma zīmes vestibilā uzplaucis pavasaris. Tik sirsnīgs un gaišs! Dabas un cilvēka lolots. Putnu rīta dzedājumu pārtrauc darba duna, iedziedas zāģis, jo dzīve neapsājas un darbu netrūkst.
   Lielais Pārdomu un Dvēseliskās attīrīšanās laiks. Tuvojas  Lieldienas.
   Būsim pacietīgi, saprātīgi un izturīgi  šajā laikā...

-= galerija =-