CĪRAVAS TERITORIĀLĀ STRUKTŪRVIENĪBA

  Sports stiprina, norūda un vieno, rada pozitīvas emocijas, cīņas garu. Rudenī nerimst sporta aktivitātes. Novembrī notiek Cīravas pagasta spartakiāde. Ielu basketbola spēles 1:1(viens pret vienu) risinājās spraigi, ar panākumiem, bet neviens spēlētājs nepalika arī bez zaudējuma. Ar 5 punktiem 1. vietu izcīnīja Dāvis Ašmanis, viņam sekoja Markus Djablovs, ar 4 punktiem 3.vietu izcīnīja Elvis Ašmanis un 4. vietā - Kristers Daubars, kurš pārliecinoši uzvarēja 3 punktu metienu konkursā, 2.vietā atstājot - Elvi Ašmani, bet 3.vietā- Raiviju Strēli. Prieks par puišu sportisko garu!

E.Rūtenbergs, sporta metodiķis un skolotājs

Tweet

  Novembris - Patriotu mēnesis. Mūsdienu straujajā, mainīgajā pasaulē un arī Latvijā ir svarīgi stiprināt tradīcijas un vērtības, kas veicina personības, skolas un sabiedrības attīstību. Pilsoniskā audzināšana ir atbildības, pienākuma apzināšanās. Tā ietver sevī cieņu pret savu valsti, mīlestību pret savu dzimteni, kultūras mantojumu, toleranci pret pastāvošajām dažādībām. Tās uzdevums ir sekmēt pilsoniskās attieksmes veidošanos. Tā ir ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī fiziska izaugsme, aktivitātes, kuras norūda, pārbauda, motivē kļūt stiprākiem.
  Vīru spēles notiek novembrī, laikā, kad pieminam, atceramies savas tautas varoņus- brīvības cīnītājus. Lāčplēša dienas priekšvakarā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas sajūtu gaidīšanas laikā.
  Skolas jaunsargi un valsts aizsardzības mācības skolotājs K.Kalniņš skolas audzēkņiem vadīja spēka un izturības pārbaudījumus. Šajās spēlēs piedalījās ne tikai stiprie puiši, bet arī meitenes, kurām nav sveši fiziskie vingrinājumi.
Atcerēsimies un nepiemirsīsim Latvijas Prezidentes V.Vīķes- Freibergas sacīto:
  “Mēs tagad esam brīvi, un brīvība ir un paliek lielākā vērtība.Nenovērtēsim brīvību par zemu! Mūsu kļūdas ir mūsu pašu, bet mūsu sekmes arī ir tikai mūsu pašu”!

-= galerija =-

Tweet

  Šoruden, oktobra vēju un zelta lapu laikā, atceramies vienu no spilgtākajiem latviešu brīdomātājiem- E.Veidenbaumu.Pirmais latviešu modernais dzejnieks-filozofs, spītīgi izaicinošais un ironiskais, paskarbais, bet dvēseliski jūtīgais un pretrunīgais. Veidenbauma dzejoļi ir tik konkrēti, tie izauguši no paša dzejnieka personiskajām izjūtām un sava laikmeta izjūtām, 19.gs. nogales noskaņām.Daudzi no tiem paceļas augstākā vispārinājuma pakāpē, skarot dziļi dvēseliskus pārdzīvojumus par mūžsenajām cilvēces problēmām kā laika ritums, dzīvība un nāve, cilvēka prāta virsotnes, indivīds un sabiedrība, cilvēka gribas brīvība.Kad apkārt jaušams vēl īsti neskaidrais jaunā laika, Pirmās atmodas, sākums, dzejniekam - tikai 24 gadi…
  Mūsdienās izteikts apgalvojums, ka E.Veidenbaums ir dažādu paaudžu influenceris (sociālo tīklu personība, kura ar savu darbību ieguvusi sekotājus), kas ietekmējis un iedvesmojis gan citus dzejniekus un māksliniekus, gan sabiedrību kopumā.Ko cilvēks spēj pagūt izdarīt 24 gadu vecumā, savā traģiski īsajā mūžā?Kā iespējams kļūt par sava laika, 19.gs.,tautas balsi un panākt, ka tava dzeja, katra uzrakstītā vārsma izplatās rokrakstos, pārrakstot un nododot no rokas rokā? Gadsimti mainās, bet ilgas pēc taisnības, brīvības un neatkarības dzīvo.
  Dzejas dienas mūsu skolā ritēja E.Veidenbauma dzejas noskaņās.Aicinājumam “Katrā no mums mīt zemnieka gars, katrā no mums dzīvo dzejnieka dvēsele” sekoja daudzi audzēkņi, piedaloties radošā konkursā- dotajāmVeidenbauma rindām uzrakstot savu turpinājumu.Mājas darbs “Dzeja manā pasta kastītē” bija sarežģītāks, jo tas piedāvāja iespēju iesniegt konkursam savus radošos darbus, dzejoļus par sev tuvām un aktuālām tēmām.Noslēguma pasākums- veltījums E.Veidenbauma 155. dzimšanas dienai- noritēja ar iepazīšanos ar stāstu par dzejnieka dzīvi,klausoties latviešu komponistu radītās dziesmas ar Veidenbauma dzeju, kā arī piedaloties klātienes konkursā. Pateicības un nelielas balvas saņēma visi radošo darbu autori.
  E.Veidenbauma atcerei veltīto pasākumu sagatavoja, organizēja un iesaistīja jauniešus izziņas procesā,praktiskās un radošās izpausmēs latviešu valodas skolotāja S.Dīķe, skolotāja un bibliotekāre I.Bunka.Liels paldies par palīdzību skolas pašpārvaldes jauniešiem un skolotājai M.Pētersonei!

-= galerija =-

Tweet

  Katru rudeni, kad oktobris dāsni iekrāso pasauli, kad dienas strauji raucas īsumā un pēdējie gājputni skumji sasaucas pirms došanās tālumā, Latvijā ir svētki - Skolotāju diena. Oktobra pirmajā svētdienā tiek svinēta Skolotāju diena. Pasaulē šī diena tiek atzīmēta citos mēnešos un arī datumos, jo tā ir Starptautiskā vai arī Pasaules skolotāju diena. Neskatoties uz to, mērķis šiem svētkiem paliek nemainīgs - pateikties skolotājiem, pasniedzējiem, visiem, kuri ieguldījuši savas zināšanas, prasmes, sirdsgudrību katra indivīda, kā arī visas sabiedrības izglītošanā un audzināšanā. Tie ir svētki skolotājiem, audzēkņiem un vecākiem, vecvecākiem. Tas mūžu mūžos būs stāsts par nesavtību, neizsīkstošo pacietību un cerību, ka izglītība ir kā vērtība, kas spēj celt un iedvesmot, palīdz sasniegt kādu virsotni.
  “Jo ātrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk. Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti tērēsim laiku, gaidīdami to no citiem, nekādu pārpalikumu viņiem nav.” (A.Munte)
  Tā ir gudrības ābola nopietnā puse, bet pastāv arī otra - tā šķelmīgi nenopietnā...
  7.oktobra rīts bija Skolotāju svētku rīts ar jautru, romantisku noskaņu, tik siltām dienvidu jūras nokrāsām un ritmiem, sirdi sildošām melodijām.
    Un tagad, skolotāj, Tu mazliet apsēdies,
    Jo Tava steiga aizsteigusies.
    Ir šodien šajā nemierkrastā miers,
    It visas rūpju laivas izviktas ir malā.
    Var atļaut četrdesmit minūtēm
    Bez grožiem skriet.
  Ir svētki galu galā!
  Paldies visiem,kas domāja, darīja un rūpējās par to, lai šī skaistā diena priecētu un patīkami pārsteigtu!

-= galerija =-

Tweet