CĪRAVAS TERITORIĀLĀ STRUKTŪRVIENĪBA

   Kalendārs runā ar mani par Laiku. Nevis par laika apstākļiem, par slapjdraņķi, miglas miklajiem vāliem, par negausīgi ārdošajiem vējiem, bet par Laiku, kuru dzīvojam un izdzīvojam ar bažām, nebeidzamām šaubām. Mēs eksistējam, gaidām to restarta brīdi, kad kritīs šī Laika maskas, kad pasaule spēs būt tāda, par kādu nemitīgi domājam. Ar katru šūnu, kapilāru, dzīvības pulsējuma ritmu alkstam pēc savas esības, brīvības un iespējām komunicēt, būt kustībā, noteiktā ritmā.
   Kalendārs atkal mudina mani domāt par laiku, bet nu jau par to laiku, kad vēl pasaule pelēka un tāda sīka, sīciņa dabas dvēselīte, neapjaušot, cik liela šī pasaule, spraucas caur pērnās ziemas sārņu kārtu kārtām pretī gaismai, sveicot pavasari. Balts, trausls sniegpulkstenītis nepiekāpīgi, pat spītīgi iezvana zemes atmodas sākumu. Dzeltena taureņa spārnu vēdas sašķeļ dienas pelēkumu un atgādina, ka tas ir tikai prologs īstajam taureņu uzbrukumam. Noskries palu ūdeņu straumes, straumītes, putni nerims izdziedāt pavasara prieku. Bet marts saskumis, viņa laiks tuvojas noslēgumam. Marta asaras logos bungo, brīžiem dungo romantisko stāstu „mēs tikāmies martā, kad pūpoli zied un tīrumā artā vējš dzied”.
   Katram ir savas izvēles iespējas izlauzties no apātiskās miegainības, nekustīguma un ļaut vaļu šim pavasara pieskārienam, šai brīvajai ieelpai, izkļūšanas  iespējai ārpasaulē. Sirds nebēdnīgi apmet kūleni! Galvā savādas  nestandarta domas jaucas, laikam pašam sevi jāgriež, jāpagriež līdzi laikrādim.
   
     Pavasari, pavasari, gaidi mani, gaidi mani.
     Uzplauks mani, uzplauks mani kailie zari, kailie zari.
     Stari kāps,
     Stari augstāk kāps
     Un sataustīs mani.
     Tur jau nāk,
     Gaisma tuvāk nāk,
     Un es tai pretī arī..

   (Grupa „Laika suns”. „Dziesma par pavasari”. )Sameklē internetā un paklausies, varbūt patiks šis muzikāli pavasarīgais pieskāriens.

-= galerija =-

Tweet

   Par to, kas ir laiks, iespējams pafilozofēt, meklēt savas definīcijas ar abstraktiem, zinātniskiem, sadzīviski vienkāršiem vai romantiskiem skaidrojumiem, saistot ar savu esību, savu būtību. Laiks, kas aptver mūsu vēlmes, iespējas, vajadzības. Tiešām - labs temats klusām, sevī vērstām pārdomām, arī nemiera, neziņas izvirdumam, kas laužas no dziļas zemapziņas. Kas ir laiks, kad esam norobežoti no savas apzinātās brīvības, no ierastā dzīves ritma? Kaut kā jauna meklējumi, atradumi, arī zaudējumi?
   Laiks, kad ir iespēja izzināt, veidot, radīt. Sen gaidītā ziema ar iespējām izkustēties ārpus telpām! Skrējienā noķert meža dzīvinošo elpu, traukties pār aizsalušo ūdeņu dzīslām vai vienkārši  pabūt tur, kur balts, sniegots klajums.
   Sniegavīri  un saveltie vaļņi sākuši zaudēt savu sākotnējo veidolu. Pārsteiguma mirkļi iemūžināti ar foto zibsni. Bet iespēju daudz, ja vēlamies nesapīkt, nesagurt no nekā nedarīšanas. Katrai dienai atrast iespēju - lasīt, muzicēt, labot vai radīt jaunas lietas, celt gaismā apslēptus talantus.
   Arī šajā laikā varam justies veiksmīgi, novērtēti. Pagūt starp tālmācības labirintiem atrast brīvā  laika  piepildīšanas iespējas. Laiks padomāt!

Tweet

   Balts mirklis sasien debesis un zemi  baltiem dzīpariem, saver skaņas ledainā virtenē. Sarmas trauslajiem rakstiem rotātas smilgu skaras un ceļmalas liepu galotnes. Balts klajums- līdz rīta gaismas ceļam, līdz tālumam, kurā raugoties, acis žilbst… Visapkārt –balts prieks. Vēlamies ilgi to saglabāt. Bet pienāks laiks, kad zudīs šis brīnums. Tādēļ priecāsimies tagad! Iesim meklēt katrs savas baltās takas, ieelposim ziemas saltumu!
   Mans ceļš vēl apsnidzis no rīta.
   Balts. Nesamīts.
   Tad atkal
   Pārklāsies sniegiem- 
   Sniegs ir mūžīgs,
   Un mūsu pēdas
   Ir tikai mazi, nepastāvoši
   Iespiedumi laika skrejā.(L.Gulbe)
   Ja ļoti, ļoti vēlamies, mēs varam izdziedāt ziemu, uzzīmēt sniegā rakstu zīmes, notvert dabas brīnumus  un iemūžināt fotogrāfijās.
   Kamēr visapkārt balts prieks…

-= galerija =-

Tweet

   Ziemassvētku un Jaunā gada sveces sen savu gaišumu, noskaņu un romantikas smaržu  izsmaržojušas, bet to gaismas maģiskums nepazūd. Sācies februāris  - Sveču mēnesis. Sens nosaukums, tik pat senas ir tradīcijas, kas saistītas ar tumsas laika aizvadīšanu, atmodas dabā gaidīšanu un cilvēku dvēseliskajām noskaņām.
   2.februāris ir Ziemas Māras diena, Vēja diena, Bišu diena. Visizplatītākais un pazīstamākais – Sveču diena. Šīs dienas nosaukuma dēļ arī visu februāra mēnesi dēvē par Sveču mēnesi. Agrāk cilvēki, ņemot vērā laika apstākļus un dabas untumus, to saukuši par Puteņu mēnesi. Ziemas vidus, ceļa sākums pretī pavasarim. Mūsu ikdiena tik ļoti nesaistās ar seniem ticējumiem, paradumiem, bet vairāk gan kā ar pozitīvu, emocionālu mirkļu izdzīvošanas iespējamību. Kad aiz loga tumst, rāmi kuras uguns krāsnī, kad neizsakāmi pietrūkst  saules enerģijas, gribas iedegt sveces. Krāsu fantāzija, smaržu burvība, formu dažādība. Ar svecēm saistītas neparastas lietas, tās arī mūsdienās tiek izmantotas rituālos, meditācijās. Ar to maģiskajām īpašībām iespējams attīrīt no negatīvajām enerģijām telpu ap sevi. Ceļojums caur siltuma strāvojumu un gaismas vilinājumu. Uguns ir vissmalkākā garīgā enerģija, jo katrai svecei ir sava aura. Priecāsimies par šādiem mirkļiem! Lai izzūd nomāktība, nogurums !Domāsim gaišas domas!

Tweet