Katru rudeni, kad oktobris dāsni iekrāso pasauli, kad dienas strauji raucas īsumā un pēdējie gājputni skumji sasaucas pirms došanās tālumā, Latvijā ir svētki - Skolotāju diena. Oktobra pirmajā svētdienā tiek svinēta Skolotāju diena. Pasaulē šī diena tiek atzīmēta citos mēnešos un arī datumos, jo tā ir Starptautiskā vai arī Pasaules skolotāju diena. Neskatoties uz to, mērķis šiem svētkiem paliek nemainīgs - pateikties skolotājiem, pasniedzējiem, visiem, kuri ieguldījuši savas zināšanas, prasmes, sirdsgudrību katra indivīda, kā arī visas sabiedrības izglītošanā un audzināšanā. Tie ir svētki skolotājiem, audzēkņiem un vecākiem, vecvecākiem. Tas mūžu mūžos būs stāsts par nesavtību, neizsīkstošo pacietību un cerību, ka izglītība ir kā vērtība, kas spēj celt un iedvesmot, palīdz sasniegt kādu virsotni.
“Jo ātrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk. Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti tērēsim laiku, gaidīdami to no citiem, nekādu pārpalikumu viņiem nav.” (A.Munte)
Tā ir gudrības ābola nopietnā puse, bet pastāv arī otra - tā šķelmīgi nenopietnā...
7.oktobra rīts bija Skolotāju svētku rīts ar jautru, romantisku noskaņu, tik siltām dienvidu jūras nokrāsām un ritmiem, sirdi sildošām melodijām.
Un tagad, skolotāj, Tu mazliet apsēdies,
Jo Tava steiga aizsteigusies.
Ir šodien šajā nemierkrastā miers,
It visas rūpju laivas izviktas ir malā.
Var atļaut četrdesmit minūtēm
Bez grožiem skriet.
Ir svētki galu galā!
Paldies visiem,kas domāja, darīja un rūpējās par to, lai šī skaistā diena priecētu un patīkami pārsteigtu!