Satikšanās rudenī. Dzeja runā!
Vēl dabā vērojamas rudens aizejošā košuma zīmes, vēju un lietavu plēsti, bet spītīgi krāsaini gobelēni. Tālumā dzirdamas pēdējo gājputnu klaigas. Rudens. Pilns noskaņu, vēl nekas nav izskanējis līdz pēdējam vārdam, dzejas laiks vēl brīdi kavējas.
Tādēļ mūsu skolā viesojās Imants Ozols, skolotājs, mākslinieks, dzejnieks, pasākumu vadītājs, bitenieks, unikāls cilvēks ar apbrīnojamām darba spējām, apveltīts dažādiem talantiem, kuram nav “vārds kabatā meklējams”, bet tas pats skrej pretī. Atliek tik sagaidīt, ieklausīties un paturēt pie sevis. Var dažādi stāstīt par pieredzēto, par savām atklāsmēm, bet visvairāk klausītājus uzrunā atraktīvā, pozitīvā attieksme pret pasauli.
Tikšanās sākumā noskatījāmies Aizputes TV 2014.gada pavasarī safilmēto tematisko “Cilvēki, darbi, tradīcijas Lejaskurzemē” materiālu par Imantu Ozolu, kurā saredzējām un saklausījām azartiskumu,sajutām optimistisku attieksmi pret pasaulīgām lietām.
I.Ozols lasīja gan savus gara darbus, kurus cerot beidzot salikt kopā un ieraudzīt vienā dzejas krājumā, gan sev tuvas un mīļas citu autoru vārsmas. V.Artava, M.Zīverta vai J.Petera, G.Rača dzejoļi iegūluši prāta apcirknīšos, lai tajos glabātos mūžu mūžos. Neizpalika aizrautīgie stāsti par daiļdārza veidošanu, draudzēšanos ar bitēm un gleznošanu. Reiz kādā intervijā izteicies:
“Mans viedoklis - pilsētniekam jābrauc ārpus pilsētas baudīt mākslu, nevis izstāžu zāles jākoncentrē pilsētās. Māksliniekam darbi nav jāved tikai pa izstādēm - arī pie manis mājās ierodas ciemiņi aplūkot daiļdārzu, dravu, medus māju, tagad arī galeriju.”
“Liekas, ka šobrīd esmu aizšāvis tajā stilā, kas cilvēkus uzrunā. Gleznoju lielākoties mīļu cilvēku portretus un man tuvo tēmu - bites. Klusā daba ir neatņemama manas daiļrades sastāvdaļa. Cik esmu ainavas gleznojis, visas tautās aizgājušas.”
Lai izdodas viss iecerētais! Lai top jaunas dzejas rindas! Paldies par brīnišķīgo Dzejas dienu noskaņu!





